Zinātnieki brīdina par ES likumdošanu: mazāks pesticīdu skaits radīs rezistentus kaitēkļus

LUBLANA, Slovenija--(BUSINESS WIRE)--Vadoši Eiropas lauksaimniecības eksperti 2008.gada 22.aprīlī tikās Ļubļanā (Slovēnija), lai iesniegtu ES prezidējošajai valstij Slovēnijai deklarāciju par ierosināto ES likumdošanas normu potenciālajiem riskiem. Zinātnieki no septiņām valstīm bažījas, ka samazinot pieejamo pesticīdu klāstu, varētu samazināties pesticīdu efektivitāte, un tas arī palielinās kaitēkļu rezistenci.

“Lai saglabātu pieejamas pārtikas ražošanas cenas, ir būtiski svarīgi dot zemniekiem pieeju pietiekamai kultūru aizsardzības risinājumu dažādībai. Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu vai aizkavētu rezistentu kaitēkļu attīstību, un saglabātu atlikušo augu aizsardzības produktu efektivitāti.”

Zinātnieku bažas ir izraisījuši ES institūciju paziņotie priekšlikumi reformēt likumdošanas normas par augu aizsardzības produktiem. Eiropas Parlaments nobalsoja par likumdošanas normām, kas nākamajos gados drastiski samazinās autorizēto pesticīdu skaitu. "Ļubļanas deklarācijā" zinātnieki pauž bažas, ka šāda rīcība apdraudētu Eiropas lauksaimniecības ilgtspēju. Viņi secina, ka palielinātais risks, ka var attīstīties rezistence pret dažiem atlikušajiem pesticīdiem, var padarīt daudzu kultūru, tostarp vīnogu, kviešu, auzu, kokvilnas, svaigu augļu, kartupeļu un dārzeņu, kultivēšanu Eiropā problemātisku un/vai nekonkurētspējīgu. Dramatiski pieaugošās pārtikas cenas jau ved uz globālā pieprasījuma pēc lauksaimniecības produktiem palielināšanos, kā arī nopietnām krīzēm pasaules reģionos.

Par deklarāciju tika panākta vienošanās seminārā, kuru vadīja Slovēnijas Lauksaimniecības institūta direktors Dr.Andrejs Simončičs (Andrej Simoncic), un tā pēc tam tika iesniegta Slovēnijas lauksaimniecības ministram Iztokam Jarcam (iztok Jarc). Zinātnieku pārstāvis Lielbritānijas "Rothamsted Research" augu un bezmugurkaulnieku ekoloģijas nodaļas vadītājs Dr. Īens Denholms (Ian Denholm) uzsvēra: "Lai saglabātu pieejamas pārtikas ražošanas cenas, ir būtiski svarīgi dot zemniekiem pieeju pietiekamai kultūru aizsardzības risinājumu dažādībai. Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu vai aizkavētu rezistentu kaitēkļu attīstību, un saglabātu atlikušo augu aizsardzības produktu efektivitāti."

Eiropas Savienības likumdošanas rezultātā pēdējos desmit gados par vairāk nekā 55% jau ir samazinājies pieejamo pesticīdu portfelis. Pēc ekspertu domām, šķiet, ka lēmumu pieņēmēji nav ņēmuši vērā vienmēr esošos kaitēkļu rezistences draudus, kas var izraisīt būtiski zemākas Eiropas lauksaimniecības ražas un augstākas pārtikas un lopbarības cenas.

Dažādības trūkums izraisa rezistenci

Kaitēkļu populācijām ir potenciāls izstrādāt rezistenci pret augu aizsardzības produktiem, īpaši, ja tos regulāri apstrādā ar viena un tā paša tipa produktu. Tiklīdz kaitēkļi ir izstrādājuši rezistenci pret konkrētu kultūru aizsardzības grupu, to efektivitāte vai nu būtiski mazinās vai izzūd pavisam. Pagātnē problēmu atrisināja jauni augu aizsardzības produkti. Taču, lai attīstītu un reģistrētu jaunu pesticīdu, ir nepieciešami vidēji desmit gadu un aptuveni 200 miljoni eiro. Regulējošie nosacījumi jau ir tik stingri, ka nozare Eiropā spēj laist pārdošanā aptuveni piecus jaunus ingredientus gadā. Tāpēc zinātnieki pauda bažas, ka augu aizsardzības industrijas inovatīvā kapacitāte nespēs aizstās produktus, kuri, domājams, tiks izņemti no tirgus ierosināto likumdošanas normu dēļ, vai arī tos, kuri šo normu rezultātā vairs nebūs izmantojami rezistences dēļ. Tas novedīs pie zemākas ražības un augstākām pārtikas cenām.

No rezistences vadības skatupunkta, augu aizsardzības produktu portfelis Eiropā jau ir ļoti būtiski cietis no pašlaik notiekošā ES pārreģistrācijas procesa saskaņā ar direktīvu 91/414/EEC. No 952 esošajiem augu aizsardzības produktiem, kas bija agrāk, 530 jau ir likvidēti - un ir paredzams, ka arī turpmāk būtiski samazināsies sastāvdaļu skaits.

Pašreizējais direktīvas 91/414/EEC pārskatīšanas process turpinās, kopš Eiropas Komisija 2006.gadā iesniedza priekšlikumu. Eiropas Parlaments gāja vēl tālāk ar savu priekšlikumu pirmajā lasījumā 2007.gada oktobrī un pievienoja kritērijus, kuri veicinās 70 līdz 85 procentu atlikušo substanču izņemšanu no apgrozības. Ministru padome plāno panākt politisku vienošanos 2008.gada maijā, ņemot vērā parlamenta priekšlikumus.

Zinātnieki, kuri izstrādāja un parakstīja "Ļubļanas deklarāciju" aicina Eiropas politiķus atzīt nepieciešamību saglabāt pietiekamu produktu dažādību, lai vadītu rezistences attīstības draudus. Šķiet, ka politikas veidotāji līdz šim lielākoties nav ņēmuši vērā bioloģiskās vajadzības. Zinātnieki ir nobažījušies, ka ierosinātie Eiropas likumdošanas akti piespiedīs lauksaimniekus intensīvāk izmantot mazāku substanču skaitu.

Tas palielinās iespēju, ka pret atlikušajiem pesticidiem attīstīsies rezistence, tādējādi apdraudot lauksaimniecības ražību un Eiropas lauksaimnieku ienākumus.

Zinātniskā dalība

Seminārā piedalījās šādi zinātnieki:

-Dr. Pablo Bielsa (Pablo Bielza), Kartahenas Politehniskā universitāte (Universidad Politecnica de Cartagena), Spānija;

-Dr. Īens Denholms (Ian Denholm), Rothamsted Research, Lielbritānija;

-Dr. Udo Heimbahs (Udo Heimbach), Jūliusa Kūna institūts (Julius Kuhn Institut), Vācija;

-Dr.Filips Joannidis (Philippos Ioannidis), Saloniku Augu aizsardzības institūts (Plant Protection Institute of Thessaloniki), Grieķija;

-Endijs Ledbīters (Andy Leadbeater), Rezistences pret fungicīdiem rīcības komiteja (Fungicide Resistance Action Committee), Šveice;

-Pols Leonārs (Paul Leonard), Rezistences pret insekticīdiem rīcības komiteja (Insecticide Resistance Action Committee), Beļģija;

-Lise Nistrupa Jorgensena (Lise Nistrup Jorgensen), Orhūsas universitāte (University of Aarhus), Dānija;

-Dr, Gvido Sterks (Guido Sterk), "Biobest", Beļģija.

Šī paziņojuma versija oriģinālvalodā ir paziņojuma vienīgā oficiālā un autoritatīvā versija. Tulkojumi ir domāti, lai radītu papildu ērtības, un ir jāsalīdzina ar oriģinālo tekstu, kam vienīgajam ir juridisks spēks.